Kad vēlies izkrāšņot savu audeklu
Cilvēks ir viens nesaprotams radījums. Lai gan katrs šajā dzīvē nāk pasaulē kā balts audekls, kurš sākotnēji visiem vairāk vai mazāk, bet tomēr ir tāds pats, dzīves laikā mēs katrs kļūstam par pilnīgi atšķirīgiem mākslas šedevriem. Tas pat neprasa daudz laika, jo jau pirmajā acu vērienā katram tiek dots savs skata punkts, sava vide: ģimene, kultūra, sabiedrība utt. Šķiet, ka audekls tiek apzīmēts, bez jebkādas mūsu kontroles. Un kas tad, ja ar to nav gana? Ja nu mēs vēlamies paši kaut ko uzgleznot uz sava audekla, bet nezinām kā to izdarīt? Ja man būtu jāsniedz atbilde uz šo jautājumu, es teiktu, ka labākais veids kā to izdarīt ir daloties ar audekliem. Nē, ne jau ļaujot kādam citam zīmēt tavā vietā, bet gan radot kopā. Katram cilvēkam ir sniegts unikāls redzespunkts, taču kā zināms, visam šajā pasaulē var pieiet no dažādiem leņķiem. Un lai padarītu savu mākslas darbu krāšņāku ir vērts sevi izaicināt un iepazīt citu skata punktus, nepazaudējot pašam savu unikalitāti.
Vieta, kur es ieraudzīju iespēju izgreznot savu audeklu, ir Eiropas Jaunatnes Parlamenta rīkotās sesijas Latvijā. Tā ir lieliska vieta, kur jauniešiem augt. Nekad nebiju domājusi, ka šeit sevi jebkad atrastu, jo mana lielākā problēma vienmēr ir bijusi tieši sava viedokļa izpaušana un publiskā uzstāšanās, ap ko bāzējas visas šīs sesijas. Bet reiz es daudz nedomājot pieteicos un pēc šīs sesijas pati nespēju noticēt, ka tik tiešām esmu to paveikusi.
Eiropas Jaunatnes Parlaments ir pasākums, kurā jaunieši uz 3 dienām sanāk kopā, lai rastu risinājumus šobrīd Eiropā pastāvošām problēmām. Pirms ierašanās, saskaņojot ar vēlmēm, dalībnieki tiek sadalīti komitejās, kā, piemēram, transporta, kultūras, dzimuma vienlīdzības, klimata, cilvēktiesību, izglītības utt. Pirmā diena tiek veltīta dažādām iepazīšanās aktivitātēm gan komitejas biedru starpā, gan starp komitejām. Šī noteikti ir bezrūpīgākā sesijas daļa, taču ne mazāk nozīmīga, jo ir svarīgi, lai katrā komitejā starp biedriem izveidoties savstarpēja sadarbība un uzticība. Tikai šādā veidā ir iespējams īstenot veiksmīgu komitejas darbu, lai sasniegtu kopīgo mērķi. Pēc izklaidēm tūlīt seko nopietns darbs. Šis ir kā sesijas kodols, kad visa darbība notiek tieši komitejās. Delegāti nododas savstarpējām diskusijām, lai atrastu tās problēmas, kas šobrīd skar komitejas tematu, un rastu tām risinājumus. Tā rezultātā tiek uzrakstīta komitejas rezolūcija, pēc kā sākas garā nakts pirms ģenerālās asamblejas. Šīs vienmēr ir tās naktis, kad miegs paliek otrā plānā, jo tiek rakstītas runas vai notiek papildus informācijas ievākšana, lai godam aizstāvētu savu komiteju nākamajā dienā. Kad saulei austot, jau laiks doties uz ģenerālās asamblejas norises vietu, visos ir jūtams patīkama satraukuma strāvojums. Pēc karstajām diskusijām un risinājumu meklēšanas, ir laiks parādīt arī citām komitejām, pie kā jūs esat strādājuši un aizstāvēt to, kam jūs ticat. Galu galā pēc katras rezolūcijas prezentēšanas notiek balsošana par vai pret un, ja rezolūcija tiek apstiprināta, jāsaka, ka gandarījums ir neizmērojams, jo jūsu pūles un idejas tiek atbalstītas jau lielākā mērogā, kas nozīmē, ka tām ir potenciāls reāli uzlabot situāciju pasaulē.
Lielākās pārmaiņas, ko es jutu vēl ilgi pēc EJP sesijas, bija tieši savā dzīves skatījumā. Ne tikai es it kā kļuvu daudz pārliecinātāka par savām spējām, sapratu, ka arī mans viedoklis ir vērtīgs un nozīmīgs tieši tāpēc, ka tas piedāvā citu skatījumu, bet arī es sāku redzēt daudz plašāk. Jā, tieši tik ļoti tevi spēj izmaināt jau viena sesija.
Mūsdienās ik uz stūra ir sastopami jaunieši, kuriem ir zudusi jebkāda ticība tajā, ka viņš spēj kaut ko darīt, lai šo pasauli padarītu labāku, tāpēc arī viņi izvēlas stāvēt malā un noskatīties uz notiekošo. Bet cik gan muļķīgi ir vienkārši stāvēt un gaidīt, kad kaut kas pats no sevis mainīsies uz labo? Katrs no mums spēj piedāvāt un dot šai pasaulei kaut ko savu, tāpat kā mēs to varam sniegt viens otram. Tas jau arī ir tas, kas padara visu kopainu, kā arī tavu personīgo mākslas šedevru tik pasakaini skaistu. Pasaule pieder drosmīgajiem sapņotājiem, kādi ir aktīvie EJP jaunieši, jo viņi ir atklājuši, ka viss slēpjas tieši savstarpējā sadarbībā un atbalstā. Ne velti katra sesija beidzas ar EJP himnu, kas atgādina, ka tieši darbojoties kopā ir iespējams padarīt šo pasauli skaistāku :
“You may say I’m a dreamer
But I’m not the only one
I hope someday you’ll join us
And the world will live as one.”
